slovakija pils

Ievērības cienīgas vietas Slovākijā

Arhitektūras pieminekļi ir katras tautas dārgums. Neskatoties uz to, ka Slovākija ir samērā maza valsts, arhitektūras pieminekļu ziņā tā ir daudz bagātāka par daudzām, daudz lielākām valstīm.

Pilis, cietokšņi un muižas ir izmētātas pa visu valsti. Pagātnē, stratēģiski svarīgās valsts vietās, atradās aptuveni 200 viduslaiku, lielu un mazu piļu. Īpašu grupu sastāda pilsētas pilis – cietokšņi, kuras tika būvētas ar mērķi pasargāt bagātās, kalnu rūpniecības, pilsētas. Tādu piļu kompleksu sastāvā parasti ietilpa baznīca, rātsnams un grāfa māja. 16. gadsimta beigās sāka būvēt jaunas forma mājokļus augstmaņiem – pilis un muižas, kuras tika izpildītas renesanses laikmeta stilā. Augstmaņi būvēja sev ērtas mājas, kurām apkārt pletās lieli, skaisti parki. Agrāk būvētās, nelielās muižas tika pārbūvētas un pārvērstas pilīs, vai arī kļuva par centru jauniem zemes gabaliem. Daudzas no tām tika vairākas reizes pārbūvētas. Vislabāk ir saglabājušās tās pilis un muižas, kuras tika būvētas 19. gadsimta otrajā pusē.

Devina pils

Devina pils ir ļoti iespaidīga ainavas dominante, tā uz stāvas kaļķakmens klints, tur kur saplūst divas upes – Morāva un Donava. Devinas pils pieder pie vēsturiskām pilīm un kalpo par slāvu un slovāku nacionālās atdzimšanas simbolu. Devinas cietoksnis, rakstos tiek pieminēts jau 864. gadā. Izmērus, kuri tam ir mūsdienās, cietoksnis ir ieguvis 15. gadsimtā. Devinas pils ir piederējusi daudzām augstmaņu dinastijām. 1809. gadā, cietoksni, kurā vairs neviens nedzīvoja, nopostīja Napoleona armija. Dotajā brīdī, daļēji iekonservētajos pils mūros atrodas Bratislavas, Pilsētas muzeja ekspozīcija.

Bratislavas pils

Bratislavas pils – slavenais, Slovākija republikas, pilsētas simbols. Pils tika uzbūvēta stratēģiski svarīgā vietā un pirmo reizi tiek pieminēta Zalcburgas hronikās 907. gadā, kaut gan augšējā pils daļā tika atrastas apmešanās vietas jau kopš neolīta laikiem.

Mūsdienu izskatu pils ieguva 1427. gadā, kad karalis Sigismunds Luksemburgs, uzbūvēja lielu, trīs stāvu pili, kura tika apjozta ar cietokšņa mūri un ūdens grāvi. Savu četrstūraino formu ar centrālo pagalmu, pils ieguva Renesanses un agrā baroka laikmetā. Pēc kaujas pie Mogačas (1526), pils vairāk nekā 200 gadus kalpoja par ungāru karaļu kronēšanas vietu. 1750. – 1760. gados tika veikta pēdējā, lielākā pils pārbūve, pateicoties kurai tā kļuva par prestižu, Austrijas karaļu nama rezidenci. Pils teritorijā tika uzbūvēta Tereziānas pils, kurā tika izvietotas unikālas māksla kolekcijas, bibliotēka un gleznu galerija. Apkārt pilij tika iekārtoti divi franču tipa parki, uzbūvētas terases, vasaras un ziemas manēžas. 1811. gadā Bratislavas pils nodega un tā tika atjaunota, tikai pēc 140. gadiem. Mūsdienās, Bratislavas pilī atrodas iespaidīgas, republikas prezidenta un Slovākijas republikas parlamenta telpas, kā arī Slovākijas Nacionālā muzeja ekspozīcijas.

Vasaras laikā pilī notiek daudz dažādu pasākumu – teatrālas improvizācijas, bruņinieku turnīri, tiek demonstrēta tautas māksla un amatniecība.

Boiņicas pils

Boiņicas pils ir visvairāk apmeklētā pils Slovākijā. Mūsdienu impozantā, romantiskā pils atrodas viduslaiku, visticamāk, koka pils vietā, par kuru dokumentos tika rakstīts jau 1113. gadā. 13. gadsimtā tā tika pārbūvēta gotiskā akmens pilī. Pilij bija daudz īpašnieku, tāpēc, ka tā bija karaliskais īpašums un to mantoja mantinieki viens pēc otra. Turzo dzimtas pārstāvji to pārbūvēja, pārvēršot to par renesanses stila muižu, bet dinastija Palffi, kura valdīja no 1644. gada, turpināja to pārveidot. Pateicoties, pēdējam īpašniekam Janam Františkam Palffi, pils ieguva vienotu stilu. 1889. – 1910. gadā grāfs pavēlēja pārbūvēt pili un pārvērst to par greznu, romantisku pili, kura pēc ārējā izskata līdzinās franču pilij, kura atrodas upes Luāras pakājē.

Lielākā pils vērtība ir kolekcija, kura sastāv no 10 gotiskām, Narda di Čione, gleznām. Tas ir 14. gadsimta mākslinieks un tie ir vienīgie viņa darbi, kuri ir saglabājušies. Pilī ir unikāli, ar zelta lapām izrotāti griesti, 1662. gadā būvēta pils kapela, 16. – 19. gadsimta mākslinieku gleznu galerija. Tūristus, visvairāk piesaista pazemes ala, kura atrodas 26 metru dziļumā un noslēpumainas, raudošais, grāfa Palffi sarkofāgs, kurā pēc testamenta izpildes, vajadzētu atrasties grāfam. Grāfa, pēdējā vēlēšanās bija, tikt apglabātam pilī.

Par Boiņicas pils noslēpumiem vairāk var uzzināt nakts ekskursiju laikā, kuras notiek lāpu un sveču gaismā.

slovakija literatura

Slovākijas nacionālā literatūra

Slovākijā nacionālās literatūras aizsākumi ir meklējami ap 18. gadsimtu, kas ir krietni vēlāk nekā citur Eiropā. Pirmie literārie teksti slovāku valodā parādījās jau 17. gadsimta pašās beigās, taču literārās slovāku valodas izmatošanu aizsāka rakstnieks un valodnieks Antons Bernolaks (1762-1813). Vēlāk viņa attīstīto un izkopto valodu izmantoja arī citi rakstnieki, kā, piemēram, Jozefs Ignaks Bajza (1755-1836), kurš sarakstīja pirmo noveli slovāku valodā un dzejnieks Jans Hollijs (1785-1849). Pēc tam vairāki rakstnieki sāka izmantot slovāku valodu savu darbu radīšanai. Ievērojamākie no šiem rakstniekiem bija Jans Kollārs (1795-1852) un Pāvels Jozefs Safariks (1795-1861). Šie rakstnieki gan vienalga kā savu daiļdarbu galveno valodu izmantoja čehu valodu, bet viņu devums slovāku nacionālās literatūras attīstībā ir nenovērtējams. Viņu darbi slovāku valodā ietvēra gan dzeju, gan prozas darbus ar vēsturisku ievirzi. Viņi ar saviem darbiem arī aicināja slovāki tautu cienīt savu valodu, kultūru un vēsturi, tāpēc šie rakstnieki tiek uzskatīti par slovāku dzimtās literatūras radītājiem un ceļa aizsācējiem.

19. gadsimtā jau ļoti daudzi literāti rakstīja savus darbu slovāku valodā un šie darbi pārstāvēja dažādus literatūras stilus. Visprestižākais 19. gadsimta slovāku rakstnieks noteikti ir Ļudovīts Štūrs (1812-1856). Viņš bija e tikai rakstnieks, bet arī politiķis, arhitekts un valodnieks. Viņš tiek uzskatīts par modernās slovāku literārās valodas aizsācēju. Tā atšķīrās no Bernolaka aizsāktās un veidotās slovāku literārās valodas ar to, ka tās pamatā tika izmantots centrālās Slovākijas dialekts. Vēlāk šis dialekts kļuva par pamata valodas formu visā valsts teritorijā. Vēl Štūrs, iepazīstoties ar citu tajā laikā slavenu Eiropas rakstnieku darbiem, izstrādāja Slovākijas romantisma konceptu, kuras pamatā bija doma par patriotismu un tautas tradīcijām.

Pēc tam sekoja grūts periods Slovākijas valstij un tautai. Valstī ienāca ungāri un līdz šim gūtie panākumi literatūrā mazinājās. Daudzi autori atteicās no slovāku valodas, tomēr patriotiskākie izmantoja savus darbus, lai uzsāktu revolūciju un modinātu slovākos patriotismu. Tas ļāva attīstīties reālismam Slovākijas literatūrā. Reālisma pārstāvji rakstīja par tālaika spilgtākajiem notikumiem. Tas radīja jauno rakstnieku paaudzi Slovākijas literatūrā. Pie tiem piederēja tādi literatūras pārstāvji kā Pāvols Orshgarks Hviezdoslavs (1849-1921) un Mrtins Kukcins (1860-1928).

20. gadsimtā Slovākijas ietekmīgākie rakstnieki bija apvienojusies grupējumā ar nosaukumu „Slovāku modernisti”. Tās līderis bija Ivans Krasko (1876-1958). Viņa un pārējo rakstnieku darbi ļoti līdzinājās rietumvalstu simbolisma pārstāvju darbiem, kas pārstāvēja tautas likteņa tēmu. Darbi tika rakstīti par tautas pastāvēšanu, tās valodu un kultūru. Daudzi jaunie slovāku rakstnieki brauca izglītoties uz Rietumeiropas valstīm, īpaši uz franciju, kas slovāku literatūrā ienesa arvien jaunas vēsmas. Komunisma laikā gan literatūrai tika uzspiesta ļoti stingra cenzūra un kontrole.

Kad Slovākija atguva neatkarību, atkala literatūrā parādījās patriotiskā tematika, bet pēc tam literatūras tēmas tika pārstāvētas arvien plašāk. 21. gadsimtā parādījās modernā literatūra, kurai vairs nebija robežu. Ikviens rakstnieks varēja rakstīt par sev svarīgām lietām, ieverot darbos personīgo pārdzīvojumu.

Lai gan Slovākija no Latvijas nav nemaz tik tālu, tomēr to apskatīt nemaz nav lēti un nereti cilvēki ņem kredītus (бързи кредити онлайн) lai varētu turp aizbraukt un citreiz pat tiek ņemti kredīti bez līguma (кредит без трудов договор) un bezprocentu aizdevumi (безлихвен кредит) .

boat-835187_1280

Slovākijas tautsaimniecība

Kopš 1993. gada, kad Slovākija ieguva neatkarību, tās ekonomiskā sistēma ir būtiski mainījusies. Šī valsts pilnībā pārgāja no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku. Šī pāreja nebija ātrs un vienkāršs process, turklāt sākotnēji to vēl apgrūtināja dažādi tā laika valdības pieņemti lēmumi. Kaut arī teorētiski bija novērojama ekonomikas izaugsme, tas tika darīts uz valsts un privātā sektora aizņēmumu rēķina. Bija problēmas arī ar privatizācijas procesu un tirdzniecībā bija vērojams deficīts. Divu gadu laikā pēc neatkarības atjaunošanas IKP mākslīgi tika palielināts vairāk kā par 6% punktiem, bet jau pēc četriem gadiem tas atkal bija nokrities līdz sākotnējam līmenim.

1998. gadā valdība sāka īstenot ekonomikas reformas, lai stabilizētu ekonomiku ilgtermiņā. Šīm reformām arī bija panākumi. Jau 2000. gadā bija novērojama ievērojama ekonomikas izaugsme un gandrīz viss uzņēmējdarbības sektors bija privatizēts. Tomēr tika pēkšņas pārmaiņas radīja arī problēmas. Bezdarba līmenis 2001. gadā sasniedza gandrīz 20%. Par laimi, tas ātri vien mainījās. 2002. gadā vērojamais eksporta apjoma palielinājums, stabilizēja situāciju. Slovākijas ekonomiskā situācija pakāpeniski turpināja uzlaboties līdz 2007. gadam, kad tā sasniedza augstāko punktu. IKP šajā gadā sasniedza 10,7%. Tik strauja ekonomiskā augšupeja noveda pie ekonomikas pārkaršanas un 2008. gadā IKP bija nokrities jau līdz 5,4%, bet 2009. jau līdz – 5,3%. Pēc tam līdz pat 2015. gadam atkal bija vērojama lēna, stabila ekonomikas izaugsme.

Mūsdienās liekākā daļa Slovākijas tautsaimniecības balstās uz pakalpojumu sektoru. Tas pieauga īpaši strauji pēdējo desmit gadu laikā un tagad aptuveni 69% Slovākijas iedzīvotāju ir nodarbināti pakalpojumu sektorā. Tas sastāda 61% no kopējā IKP. Šis īpatsvars un straujais pieaugums, galvenokārt, ir vērojams pateicoties tūrisma attīstībai. Slovākija, pateicoties savai unikālajai dabai un kultūrai, katru gadu spēj piesaistīt lielu tūristu skaitu, tomēr, salīdzinot ar kaimiņvalstīm un citām, pēc dažādiem parametriem līdzīgām valstīm, tūrisma infrastruktūra un piedāvājums vēl joprojām ir mazattīstīts. Valts vēl joprojām neizmanto visu savu potenciālu.

Ražošana Slovākijā daudzās nozarēs pēdējo gadu laikā ir samazinājusies. Piemēram, smagā rūpniecība un ieguves rūpniecība pēc aukstā kara zaudēja savu nozīmīgu, jo valstī ievērojami samazinājās militāro draudu līmenis. Smagā rūpniecība gan neizzuda, bet mainījās, jo tādas nozares kā ogļu ieguve, tērauda pārstrāde u.c. aizvietoja mašīnbūve, autobūve, elektronika u.c. Autobūves nozare auga ļoti strauji un mūsdienās tā ir ļoti nozīmīga Slovākijas eksportam un tautsaimniecībai kopumā. Slovākijā katru gadu saražoto vieglo, pasažieru automašīnu skaits sasniedz vairākus simtus tūkstošus vienību. Protams, Slovākijā ir arī daudzas attīstītas vieglās rūpniecības nozares. Populārākie vieglās rūpniecības produkti ir ēdieni un dzērieni, papīrs, keramika un audumi. 2015. gadā rūpniecība kopā sastādīja aptuveni 35% no kopējā IKP.

Neliela daļa IKP vēl joprojām sastāda arī lauksaimniecība. Tā sastāda vien 2,7% no kopējā IKP. Arī lauksaimniecībā ir vērojama regresija. Tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas, 1993. gadā lauksaimniecība sastādīja gandrīz 7% no kopējā IKP. Par spīti tam, ka Slovākijas ziemeļu daļā ir ļoti auglīgas augsnes, lauksaimniecības nozare vēl aizvien strauji turpina sarukt. Populārākās Slovākijā audzētās kultūras ir kvieši, rudzi, kukurūza, cukurbietes un saulespuķes. Ļoti nelielos apjomos Slovākijā nodarbojas arī ar lopkopību, audzējot cūkas, aitas, govis un mājputnus. Vēl nelielu daļu no lauksaimniecības sastāda vīna darīšana, pateicoties senajām tradīcijām.

bratislava-1092705_1280

Slovākijas politiskā sistēma

Slovākija jeb oficiāli Slovākijas Republika ir parlamentāra republika ar daudzpartiju sistēmu. Tas nozīmē, ka šajā valstī nav nošķirtas likumdošanas vara un izpildvara un valdības un valsts vadītāji ir divas dažādas personas. Tātad valsts augstākā amatpersona ir prezidents, bet Valsts augstākais likumdevējs ir parlaments. Izpildvara pieder valdībai ar ministru prezidentu priekšgalā. Tiesu vara, savukārt ir neatkarīga gan no likumdošanas varas, gan izpildvaras. Slovākijā pamata likumus nosaka konstitūcija, kas pieņemta 1992. gadā.

Pati augstākā amatpersona Slovākijā ir valsts prezidents, tomēr viņam ir diezgan mazas pilnvaras. Oficiāli valsts prezidents ir valsts varas un izpildvaras galvenais pārstāvis, bet ar attiecībā uz izpildvaru viņa pilnvaras ir ļoti ierobežotas un viņā bieži vien nav tiesīgs vienpersoniski pieņemt dažādus lēmumus. Slovākijā valsts prezidentu ievēl tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Pašlaik Slovākijas Republikas prezidents ir Andrejs Kiska, kurš tika ievēlēts 2014. gadā, iegūstot 59, 4% vēlētāju atbalstu.

Slovākijas valdība sastāv no ir premjerministra un valdības ministriem. Slovākijā premjerministru amatā ieceļ valsts prezidents. Arī ministrus ieceļ prezidents, bet ņemot vērā arī premjerministra un citu augstu amatpersonu viedokli. Tā kā Slovākijā pastāv daudzpartiju sistēma, netiešā veidā premjerministru izvēlas arī paši vēlētāji jeb tautas pārstāvji, jo gandrīz vienmēr premjerministrs tiek izvēlēts no partijas, kas vēlēšanās ieguvusi vislielāko vēlētāju atbalstu. Pašlaik Slovākijas premjerministrs ir Roberts Fico. Slovākijas valdības viens no galvenajiem uzdevumiem valsts ekonomikas un sociālās drošības politikas izstrāde. Tas tiek nodrošināts, iesniedzot priekšlikumus valsts budžeta likumprojektā, un izstrādājot un uzraugot valsts ārpolitiku. Slovākijas valdība sastāv no 15 ministrijām – Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas pilsonības sektorā, Kultūras ministrijas, Veselības aprūpes ministrijas, Izglītības ministrijas, Darbaspēku, sociālo un ģimenes lietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Transporta ministrijas, Būvniecības un reģionālās attīstības ministrijas.

Likumdošanas vara Slovākijā pieder Slovākijas Republikas Nacionālajai padomei. Tajā darbojas 150 deputātu. Šie deputāti tiek ievēlēti uz četriem gadiem pēc proporcionālās pārstāvniecības sistēmas. Slovākijā Nacionālās padomes galvenie uzdevumi ir konstitūcijas un citu likumdošanas aktu izskatīšana un apstiprināšana, kā arī valsts budžeta apstiprināšana. Šie uzdevumi tiek pildīti ar balsošanas palīdzību, kur katram deputātam ir vienlīdz liela teikšana katrā konkrētajā jautājumā.

Kā jau tika minēts, Slovākijā arī tiesu vara ir neatkarīga no likumdošanas varas un izpildvaras. Izpildvaru īsteno Slovākijas Republikas augstākā tiesu instance – Slovākijas konstitucionālā tiesa. Tā nosaka visu, kas attiecas uz pamatlikumu jeb konstitūciju. Šajā tiesā darbojas 13 tiesneši, kurus amata ieceļ 13 valsts prezidents.

Slovākija ir arī Eiropas Savienības dalībvalsts, kopš 2004. gada un eiro zonas dalībvalsts, kopš 2009. gada, līdz ar to daudz ko valstī ietekmē arī Savienības amatpersonu pieņemtie lēmumi. Eiropas Parlamentā darbojas 13 deputāti no Slovākijas un Slovākijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Eiropas Savienības Padomes sēdēs. No 2016. gada jūlija līdz 2016. gada decembrim Slovākija uzņemsies arī Eiropas Savienības prezidentūru, jo noteikts, ka noteiktā secībā to uz sešiem mēnešiem uzņemas katra dalībvalsts. Slovākijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izvirzīts Marošs Šefčovičs.

slovakia-960516_1280

Slovākijas ģeogrāfiskais stāvoklis

Slovākija jeb oficiāli Slovākijas Republika ir valsts, kas atrodas Centrāleiropā. Tā robežojas ar Čehiju un Austriju rietumos, Poliju ziemeļos, Ungāriju dienvidos un Ukrainu austrumos. Slovākija ir iekšzemes valsts, kas nozīmē, ka tai nav izejas pie jūras vai okeāna. Šīs valsts kopējā platība ir 49 035 km². Tā ir salīdzinoši neliela platība valstij. Piemēram, Latvijas kopējā teritorija 64 589 km². Iedzīvotāju skaits Slovākijā ir nedaudz vairāk kā 5 miljoni cilvēku. Slovākija atrodas mērenajā un kontinentālā klimata joslā. Valts atrodas kalnainā apgabalā.

Gandrīz visu valsts teritoriju aizņem sauszeme. Lielāko Slovākijas daļu aizņem Tatru kalni, tāpēc šai valstī ir izteikta kalnu ainava. Tatru kalni pieder pie Karpatu kalnu grēdas. Tatru kalni iedalās augstajos un zemajos Tatros. Pie Polijas robežas atrodas augstie Tatri. Tur ir atrodama arī augstākā virsotne Slovākijā – Gerlahovski kalns. Tas ir 2 655 metrus augsts virs jūras līmeņa. Augsto Tatru apgabalā atrodas vēl 20 citi kalni, kuru augstums pārsniedz 2 500 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir ļoti blīvs izvietojums, ņemot vērā, ka kopā šī kalnu grēda ir tikai 30 km gara. Tas augsto Tatru apgabalu padara ainaviski ļoti pievilcīgu un arī piemēroti dažādiem ziemas sporta veidiem. Arī zemo Tatru daļā ir iespaidīga kalnu ainava. Visā valstī ir līdzenumi klāj pavisam nelielu daļu valsts dienvidrietumos.

Pavisam nelielu daļu no Slovākijas kopējās platības aizņem ūdenstilpnes. Slovākijai cauri tek vairākas upes. Garākā no tām ir Donava, kas tek uz Slovākijas un Ungārijas robežas. Vēl pie lielākajām upēm var pieskaitīt Vāhu un Hronu. Slovākijā ir arī daži nelieli ezeri. Tā kā šai valstij nav izejas pie jūras, tai nepieder jūras ūdeņi un tai nav arī salu.

Iedalot visu Slovākijas teritoriju pēc saimnieciskās izmantošanas, lielāko daļu viennozīmīgi aizņem meži. Tie kopā sastāda 41% no valsts kopējās teritorijas. Otrajā vietā ierindojas zemkopībā izmantojamās zemes ar 31%, bet trešajā vietā ganības ar 17%. Tikai 8% aizņem pilsētas un citas infrastruktūras un 3% kultivēto zemju. Pēc tā var secināt, ka Slovākija ir ļoti zaļa valsts ar plašām lauku teritorijām.

Tā kā Slovākija atrodas mērenajā un kontinentālajā klimata joslā, tur pārsvarā valda maigs un mitrs klimats. Slovākijā ir izteikta četru gadalaiku maiņa, izņemot augsto Tatru apgabalā, kur visu gadu saglabājas samērā vēss klimats. Laika apstākļi Slovākijā ir ļoti atšķirīgi dažādos reģionos, jo lielu daļu valsts klāj augsti kalni, bet nelielu daļu arī līdzenumi, bet kopumā debesis diezgan bieži ir apmākušās. Nokrišņu daudzums svārstās no 500 līdz 700 mm gadā.

Administratīvi Slovākija ir iedalīta 8 apgabalos – Košices, Trenčīnas, Banskas Bistricas, Prešovas, Bratislavas, Nitras, Trnavas un Žilinas. Šie apgabali sīkā iedalās 79 apriņķos. Apriņķi iedalās pagastos.

No visiem Slovākijā dzīvojošajiem cilvēkiem aptuveni 51, 3% ir sieviešu un 48, 7% ir vīriešu. Vidēji ievērojami ilgāk dzīvo sievietes. Vidējais sieviešu dzīves ilgums ir aptuveni 77 gadi, bet vīriešu tikai 68 gadi. Vidējais iedzīvotāju blīvums ir 111 cilvēki uz 1 km². Tas ir diezgan blīvs izvietojums. Latvijā, piemēram, dzīvo aptuveni 30,9 cilvēki uz 1 km². Slovākijā ievērojami lielākā daļa iedzīvotāju ir baltās rases pārstāvji. 86% iedzīvotāju ir slovāki un 11%. Pārējo tautību īpatsvars nepārsniedz 2% no kopējā iedzīvotāju skaita.

bratislava-1324684_1280

Slovākijas aizvēsture un seno laiku vēsture

Slovākijas valstij, jeb precīzāk, teritorijai, kur šobrīd atrodas Slovākijas valsts, ir ļoti gara vēsture, par ko liecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti artefakti. Šī teritorija pat tiek uzskatīta par visas Eiropas civilizācijas šūpuli, jo senākie artefakti datējami ar 270 000 gadiem p.m.ē. Tā ir agrīnā paleolīta ēra. No šī laika ir pieejamas ļoti nedaudz liecības, kas liecina par civilizācijām Eiropā. Vissenākie artefakti, kas atrasti Slovākijas teritorijā ir ar rokām gatavoti, primitīvi akmens instrumenti. No vēlīnā paleolīta ēras ir saglabājušies arī cilvēku skeletu fragmenti, no kuriem nozīmīgākais ir 80 000 gadus vecs cilvēka galvaskauss. No vēlākajām paleolīta ērām ir saglabājušās arī rotaslietas, dažādi darbarīki un saimniecības priekšmeti, kā arī slavenā skulptūra – Venēra no Moravanias. Paleolīta laikā apmetnes tika veidota dažādu ūdenstilpju tuvumā un kalnu reģionos, kur bija labāki apstākļi izdzīvošanai.

Liela ietekme Slovākijas civilizāciju attīstībā bija bronzas laikmetam. Šajā laikā notika ļoti straujas pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo stagnāciju. Par bronzas laikmetu Slovākijā tiek uzskatīts laika posms no 2 000 līdz 800 gadam p.m.ē. Vara ieguva ļāva ievērojami uzlabot šo civilizāciju dzīves kvalitāti. Tika uzsākta stabilu mājokļu un nocietinājumu būvēšana, kas bija pamats pirmo ciematu izveidei. Cilvēki sāka nodarboties ar lauksaimniecību un attīstījās arī primitīva tirgošanās jeb saražoto priekšmetu apmaiņa. Par vērtīgām precēm tika uzskatītas ne vien pārtika un citas izdzīvošanai nepieciešamas lietas, bet arī rotaslietas, trauki un skulptūras. Tos var uzskatīt par pirmajiem īsajiem kultūras artefaktiem.

Dzels laikmetā Slovākijas teritorijā esošās ciltis papildināja ienācēji no citām teritorijām, kas nedaudz mainīja saimniekošanas veidu, dažādas tradīcijas un civilizācijas attīstību kopumā. Parādījās dažādi jauni rituāli un tradīcijas, kā, piemēram, apbedīšanas tradīcijas, kā arī popularitāti guva aušana un cita tekstilizstrādājumu ražošana. Neilgi pirms mūsu ēras sākuma šajā teritorijā ienāca arī ķeltu ciltis, kas aizņēma līdz tam mazapdzīvotās valsts teritorijas.

Aptuveni 500 gadus p.m.ē. Slovākijas teritoriju pamatā apdzīvoja ķelti. Viņi izveidoja administratīvos centrus vietās, kur pašlaik atrodas Slovākijas lielākās pilsētas. Ķelti Slovākijā ieviesa pirmo maksāšanas līdzekli – sudraba monētas, kā arī latīņu alfabētu un rakstību. Slovākijas ziemeļu daļā ķelti, kopā ar citām tur dzīvojošajām tautām ieviesa modernu amatniecības un būvniecības kultūru, kas padarīja dzīvi vieglāku un drošāku.

Ap 2. gadsimtu mūsu ērā Slovākijā izveidojās arī dažas seno romiešu apmetnes. Tā kā Romas Impērija centās paplašināties, tā izveidoja vairākus posteņus ārpus savas teritorijas un lielākie šāda veida posteņi atradās starp tagadējo Austrijas un Slovākijas teritoriju un Ungārijas un Slovākijas teritoriju. Romas Impērijas ietekme Slovākijas kultūrā ir vērojama vēl arī šodien, jo dažas ēkas no šī laika ir saglabājušās. Tās var apskatīt tagadējā Bratislavas un Devinas teritorijā.

no 4. līdz 7. gadsimtam mūsu ērā, tagadējā Slovākijas teritorijā ieradās vēl vairākas citas ciltis, tajā skaitā, huņņi un avari, bet šīs ciltis neapdzīvoja teritoriju patstāvīgi. Slāvu ciltis, kuras ir tagadējo slovāku senči, ienāca teritorijā tikai 5. gadsimtā mūsu ērā. Ap 8. gadsimtu slāvu ciltis jau pieņēma kristīgo ticību un šī gadsimta beigās jau Slovākijā tika uzbūvēta pirmā kristīgā baznīca. 9. gadsimtā Slovākiju galvenokārt apdzīvoja slāvu tautas.

slowakia-197037_1280

Populārākie tūrisma objekti Slovākijā

Slovākija nenoliedzami ir ļoti skaista zeme. Tajā ir neskaitāmi daudz apskates objektu, ko veidojusi gan daba, gan cilvēki. Slovākijā ir atrodams viss, kas spēj piesaistīt tūristus – brīnišķīga daba, savdabīga kultūra un sena vēsture. Ikvienam, kas dodas uz Slovākiju vajadzētu apmeklēt sekojošos apskates objektus.

Viena no vietām, ko Slovākijā vajadzētu apmeklēt ikvienam tūristam ir Bratislavas vecpilsēta. Patiesībā tur var apskatīt neskaitāmi daudz kultūras tūrisma objektus vienuviet – Municipālo muzeju ar moku kambariem, Vīna produkcijas muzeju, Arhibīskapa pili, Mirbaha pili u.c. Katra no šīm vietām atsevišķi ir unikāla pati par sevi, jo spēj pastāstīt daudz par šīs pilsētas un visas valsts kultūru un vēsturi, kas ir bijusi ļoti gara un sarežģīta. Bez muzejiem, baznīcām un pilīm, Bratislavas vecpilsētā var arī baudīt vienkāršu namu unikālo arhitektūru, kas daudzviet saglabājusies vēl no pilsētas dibināšanas laikiem. Vecpilsēta ir arī vieta, kur var atrast labākos restorānus, kuros izbaudīt tradicionālos un nacionālos ēdienus, kas arī ir daļa no valsts kultūras.

Arī Levošas vecpilsēta ir ne mazāk unikāla. Tā ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Levošas vecpilsētu tik unikālu padara lielais vēstures pieminekļu skaits, kas saglabājies gandrīz neskarts. Kādreiz šī pilsēta attīstījās lēnāk, nekā pārējās, kas deva iespēju saglabāt visas senās celtnes. Pats īpašākais apskates objekts tajā ir Jēkaba katedrāle, kurā var apskatīt senus kokgriezumus. Pilsētiņa saistās arī ar senām vīnogu audzēšanas un vīna darīšanas tradīcijām.

Dabas objektu cienītājiem noteikti jāapmeklē Tatru nacionālais parks. Tieši Tatri vairumam ir pirmā asociācija, dzirdot par Slovākiju. Tatri atrodas tieši uz Slovākijas un Polijas robežas, taču kalnu grēdas Slovākijas daļā ir daudz iespaidīgākas. Slovākijas pusē atrodas tieši Augstie Tatri. Tie ir vien 30 km gari, tomēr Augstajos Tatros ir vairāk kā 20 virsotņu, kuru augstums pārsniedz 2 500 metrus virs jūras līmeņa. Kalni ir ļoti blīvi izvietoti, kas veido ļoti brīnišķīgu ainavu. Šajos kalnos arī sastopami reti augu un dzīvnieku valsts pārstāvji, kas šai vietai piešķir vēl lielāku vērtību. Jāmin arī, ka Tatru nacionālais parks nav vien vieta, kur baudīt dabasskatus un mierīgi atpūsties. Tajā pieejamas arī dažāda aktīvās atpūtas un ekstrēmo sporta veidu iespējas.

Vēl viena vieta, kas izraisīs apbrīnu ikvienam dabas mīļotājam ir Mala Fatra nacionālais parks. Arī tajā var apskatīt kalnus, bet papildus tam Mala Fatra ir vieta, kur atrodas vairāki ūdenskritumi, avoti un ielejas. Vēl šis nacionālais parks ir īpašs ar to, ka tajā ir ļoti dažādas augsnes, līdz ar to arī unikāla flora.

Miera un relaksācijas meklētājiem daudz saistošāka varētu šķist Trenčanske Teplice kūrortpilsēta. Kūrortpilsēta ir izveidojusies tieši šajā vietā pateicoties sēravotiem un termālajiem avotiem. Tie tika izmatoti dažādās dziedinošās terapijās jau 14. gadsimtā, kad pilsēta vēl atradās Ungārijas sastāvā, bet šo avotu ūdens tiek uzskatīts par īpaši veselīgu vēl joprojām. Mūsdienās šajā vietā ir atrodamas neskaitāmi daudz luksusa viesnīcas, sanatorijas un rehabilitācijas centri. Tā ir lieliska vieta mierīgai un nesteidzīgai atpūtai un spēka atgūšanai.

Šo sarakstu varētu turpināt vēl ilgi. Noteikti vajadzētu pieminēt arī tādas vietas kā Oravas, Devina un Bojnices pilis, Spišskas pilsdrupas, Trnavas un Košices pilsētas, Dobšinskas ledus alu u.c. Slovākijā noteikti būs ko redzēt ikvienam.

tatry-998436_1280

Īsumā par Slovākiju

Slovākija ir neliela iekšzemes valsts Centrāleiropā. Tās kopējā platība ir vien 49 035 km2, kas to ierindo Eiropas mazāko valstu sarakstā, bet par spīti tās nelielajiem izmēriem, Slovākija ir ārkārtīgi skaista, savdabīga un unikāla valsts.

Slovākijai ir ļoti sena un interesanta vēsture. Pirmās ciltis tagadējā Slovākijas teritorijā apmetās jau 5. gs. p.m.ē. Tās bija slāvu ciltis, kas izveidoja apmetnes un mierīgi dzīvoja šajā vietā vairākus gadsimtus. 9. gs sākumā šī teritorija nomāca Lielās Moldāvijas impērijas sastāvā. Neilgu laiku pēc teritorijas iekarošanas tajā tika ieviesta kristīgā ticība. 10. gadsimta sākumā šī impērija sabruka un tagadējā Slovākijas teritorija tika pievienota Ungārijai uz gandrīz 9 gadsimtiem. Vēlāk gan nelielu daļu no šīs teritorijas iekaroja Polija. 1867. gada līdz 1. pasaules karam Slovākija ietilpa Austroungārijas impērijas sastāvā. Pēc otrā pasaules kara Austroungārijas impērija izjuka un izveidojās jauna valsts, apvainojoties Čehijai un Slovākijai – Čehoslovākija. Pēc tam Slovākija kļuva par komunistisku valsti, kuru kontrolēja PSRS, bet 1993. gadā Slovākija ieguva pilnīgu neatkarību.

Pašlaik Slovākija ir neatkarīga republika, kas ir pievienojusies dažādām aliansēm un savienībām, no kurām populārākās ir Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība. Slovākijā dzīvo vairāk kā 5 miljoni iedzīvotāju, no kuriem ievērojami lielākā daļa ir Slovāki, bet vēstures ietekmē šajā teritorijā dzīvo arī diezgan daudz ungāru. Arī nacionālā valoda ir slovāku valoda, bet uz ielām šad tad var dzirdēt ungāru valodu.

Slovākija ir ekonomiski attīstīta valsts. Tās IKP ik gadu aug, bet pēdējo gadu laikā tas ir aptuveni 70 miljardi eiro. IKP uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz 13 tūkstoši eiro. Šādu IKP Slovākija nodrošina, galvenokārt pateicoties preču eksportam. No Slovākijas tiek eksportētas tādas preču grupas kā transportlīdzekļi, iekārtas un elektronika, metāli, ķīmijas izstrādājumi un minerālie produkti, plastmasas izstrādājumi u.c. Lielākie eksporta tirgi ir Vācija, Čehija, Polija, Ungārija, Austrija, Francija, Itālija, Krievija u.c.

Slovākija atrodas mērenajā klimatiskajā joslā, bet atsevišķos apgabalos to ietekmē kontinentālā klimata josla. Vidējā temperatūra ziemā ir aptuveni -2C, bet vasarā +21C. Slovākijā ir izteikti četri gadalaiki, bet atsevišķos kalnu apgabalos visu gadu saglabājas sniega sega un samērā zema gaisa temperatūra. Vasara Slovākijā ir lietaina, bet rudens sauss.

Pateicoties Slovākijas ģeogrāfiskajam novietojumam, senajai vēsturei un kultūras tradīcijām, šī valsts ir arī tūristu iecienīts galamērķis. Visvairāk tūristus piesaista tieši Tatru kalni, kas klāj gandrīz visu valsts teritoriju. Tie piesaista gan vienkāršus dabas mīļotājus, kas ierodas vērot neaprakstāmi skaisto ainavu, gan aktīvās atpūtas piekritējus, kas vēlas kāpt kalnos un izmēģināt dažādas citas ekstrēmas izklaides. ziemā Slovākija ir daudzu slēpotāju galamērķis. Slovākijā ir arī vairāki kūrorti, kas ierīkoti, pateicoties dabīgajiem termālajiem un sērūdens avotiem. Tāpat lielu daļu tūristu dodas uz Slovākiju baudīt tās kultūru un vēsturi, apskatot vecpilsētas arhitektūras pieminekļus, muzejus un citas nozīmīgas arhitektoniskas būves. Pie kultūras var pieskaitīt arī Slovākijas tradicionālo virtuvi. Vispopulārākie tradicionālie ēdieni ir ar aitas sieru pildītas rīvētu kartupeļu klimpas un kāpostu zupa ar desu.

slovakia-1413262_1280

Interesanti fakti par Slovākiju

Slovākija ir ļoti neliela valsts un daudzi pat nezina par tās eksistenci. Ja par šo valsti īpaši neinteresējas, varētu šķist, ka tā ir garlaicīga, vienmuļa vieta, kas ne ar ko neizceļas uz pārējo valstu fona, taču tā nebūt nav. Slovākija var lepoties ar daudziem sasniegumiem un unikālām rekordiem. Šeit būs uzskaitītas daži interesanti fakti par Slovākiju.

Slovākija ir valsts, kurā ir pasaulē vislielākais baznīcu un piļu skaits uz vienu iedzīvotāju. Kopā Slovākijā ir aptuveni 180 baznīcas un 450 pilis. Šie cipari varbūt neizklausās pārāk iespaidīgi, tomēr jāatceras, ka Slovākija ir viena no mazākajām valstīm Eiropā un iedzīvotāju skaits tajā tikai nedaudz pārsniedz 5 miljonus. Lielākās pilis Slovākijā ir Bratislavas, Oravas, Bojnices un Spišas pilis, kuras piesaista vairākus tūkstošus apmeklētāju katru gadu. Spišas pils pat ir iekļauta UNESCO kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā un tā ir viena no lielākajām pilīm Centrāleiropā.

Kremnicke Bane ciemats Slovākijā tiek uzskatīts par Eiropas ģeogrāfisko centru. Tiesa gan Slovākija nav vienīgā valsts, kas sev ir piedēvējusi šādu titulu. Kopā ir 7 valstis, kuras pozicionē, kā Eiropas ģeogrāfisko centru, tajā skaitā arī Latvija un Lietuva. Šāda situācija ir izveidojusies tāpēc, ka mērījumi un aprēķini tiek veikti dažādi. Nav konkrēti noteikts, kura sākas un, kur beidzas Eiropas robeža. Par spīti tam, Slovākija šo faktu izmanto, lai popularizētu valsti un piesaistītu tūristus. Kremnicke Bane ciematā arī atrodas kūrorts, kuram dots nosaukums – Eiropas Centrs.

Slovākija ir valsts ar vislielāko termālo avotu un sēravotu koncentrāciju. Šajā valstī var atrast vairāk kā 1 300 šādu avotu. Lielākā daļa no tiem tiek izmantoti ārstniecībā, rehabilitācijā un skaistumkopšanā, turklāt Slovākijā, salīdzinot ar citām valstīm, šādas procedūras ir lētas. Šajā valstī tās netiek uzskatīts par luksusu, bet gan tradicionālu dziedniecības veidu. Senā vēsturē daudzi ievērojami cilvēki devās uz Slovākiju izbaudīt termālo avotu un sēravotu dziednieciskās spējas.

Slovākija ir ne tikai pārpildīta ar termālajiem avotiem, bet arī alām. Šajā nelielajā valstī ir atklātas vairāk nekā 6 000 alas, bet katru gadu tiek atklātas arvien jaunas. Lielākoties visas šīs alas koncentrējas Zemo Tatru un karsta apgabalos. Daudzas no šīm alām ir pat Eiropas un Pasaules līmenī unikālas. Piemēram, Aragonite ala ir vienīgā ala visā Eiropā, kas sastāv no tāda minerāla kā kalcija karbonāts. Parasti tādas alas veidojas no baltajiem gliemežvākiem un koraļļiem, kas Eiropā nav tik plaši sastopami. Krasnohorska ala ir pat ierakstīta Ginesa pasaules rekordu grāmatā kā ala ar lielāko aglomerēto kolonnu.

Slovākija arī tiek uzskatīta par Eiropas šūpuli, jo šajā valstī arheoloģiskajos izrakumos tika atrasts cilvēka galvaskauss no paleolīta laikmeta. Tas tika atrasts paleolīta apmetnē, netālu no Barkas. Tiek lēsts, ka tas varētu būt pat 80 000 gadu vecs, kas šo galvaskausu padara par vienu no vecākajiem pasaulē un iespējams visvecāko Eiropā.

Ja šie fakti jūs nepārliecina, tad ņemiet vērā, ka Slovākija arī tiek uzskatīta par valsti, kurā dzīvo visskaistākās sievietes pasaulē. Pastāv vairāki topi, kuros tiek novērtētas dažādu valstu sievietes, bet vairumā gadījumu Slovākija ir sarakstu top 3. Paši slovāki īpaši izceļ to, ka Slovākija ir viena no retajām valstīm, kurā daudzām sievietēm ir dabīgi blondi mati. Gaumes, protams, atšķiras, bet Slovākijā noteikti ir iespējams satikt skaistas sievietes.

© 2016   www.mapyoscar.sk