Kategorija: Fakti

Slovākijas nacionālā literatūra

Slovākijā nacionālās literatūras aizsākumi ir meklējami ap 18. gadsimtu, kas ir krietni vēlāk nekā citur Eiropā. Pirmie literārie teksti slovāku valodā parādījās jau 17. gadsimta pašās beigās, taču literārās slovāku valodas izmatošanu aizsāka rakstnieks un valodnieks Antons Bernolaks (1762-1813). Vēlāk viņa attīstīto un izkopto valodu izmantoja arī citi rakstnieki, kā, piemēram, Jozefs Ignaks Bajza (1755-1836), kurš sarakstīja pirmo noveli slovāku valodā un dzejnieks Jans Hollijs (1785-1849). Pēc tam vairāki rakstnieki sāka izmantot slovāku valodu savu darbu radīšanai. Ievērojamākie no šiem rakstniekiem bija Jans Kollārs (1795-1852) un Pāvels Jozefs Safariks (1795-1861). Šie rakstnieki gan vienalga kā savu daiļdarbu galveno valodu izmantoja čehu valodu, bet viņu devums slovāku nacionālās literatūras attīstībā ir nenovērtējams. Viņu darbi slovāku valodā ietvēra gan dzeju, gan prozas darbus ar vēsturisku ievirzi. Viņi ar saviem darbiem arī aicināja slovāki tautu cienīt savu valodu, kultūru un vēsturi, tāpēc šie rakstnieki tiek uzskatīti par slovāku dzimtās literatūras radītājiem un ceļa aizsācējiem.

19. gadsimtā jau ļoti daudzi literāti rakstīja savus darbu slovāku valodā un šie darbi pārstāvēja dažādus literatūras stilus. Visprestižākais 19. gadsimta slovāku rakstnieks noteikti ir Ļudovīts Štūrs (1812-1856). Viņš bija e tikai rakstnieks, bet arī politiķis, arhitekts un valodnieks. Viņš tiek uzskatīts par modernās slovāku literārās valodas aizsācēju. Tā atšķīrās no Bernolaka aizsāktās un veidotās slovāku literārās valodas ar to, ka tās pamatā tika izmantots centrālās Slovākijas dialekts. Vēlāk šis dialekts kļuva par pamata valodas formu visā valsts teritorijā. Vēl Štūrs, iepazīstoties ar citu tajā laikā slavenu Eiropas rakstnieku darbiem, izstrādāja Slovākijas romantisma konceptu, kuras pamatā bija doma par patriotismu un tautas tradīcijām.

Pēc tam sekoja grūts periods Slovākijas valstij un tautai. Valstī ienāca ungāri un līdz šim gūtie panākumi literatūrā mazinājās. Daudzi autori atteicās no slovāku valodas, tomēr patriotiskākie izmantoja savus darbus, lai uzsāktu revolūciju un modinātu slovākos patriotismu. Tas ļāva attīstīties reālismam Slovākijas literatūrā. Reālisma pārstāvji rakstīja par tālaika spilgtākajiem notikumiem. Tas radīja jauno rakstnieku paaudzi Slovākijas literatūrā. Pie tiem piederēja tādi literatūras pārstāvji kā Pāvols Orshgarks Hviezdoslavs (1849-1921) un Mrtins Kukcins (1860-1928).

20. gadsimtā Slovākijas ietekmīgākie rakstnieki bija apvienojusies grupējumā ar nosaukumu „Slovāku modernisti”. Tās līderis bija Ivans Krasko (1876-1958). Viņa un pārējo rakstnieku darbi ļoti līdzinājās rietumvalstu simbolisma pārstāvju darbiem, kas pārstāvēja tautas likteņa tēmu. Darbi tika rakstīti par tautas pastāvēšanu, tās valodu un kultūru. Daudzi jaunie slovāku rakstnieki brauca izglītoties uz Rietumeiropas valstīm, īpaši uz franciju, kas slovāku literatūrā ienesa arvien jaunas vēsmas. Komunisma laikā gan literatūrai tika uzspiesta ļoti stingra cenzūra un kontrole.

Kad Slovākija atguva neatkarību, atkala literatūrā parādījās patriotiskā tematika, bet pēc tam literatūras tēmas tika pārstāvētas arvien plašāk. 21. gadsimtā parādījās modernā literatūra, kurai vairs nebija robežu. Ikviens rakstnieks varēja rakstīt par sev svarīgām lietām, ieverot darbos personīgo pārdzīvojumu.

Lai gan Slovākija no Latvijas nav nemaz tik tālu, tomēr to apskatīt nemaz nav lēti un nereti cilvēki ņem kredītus (бързи кредити онлайн) lai varētu turp aizbraukt un citreiz pat tiek ņemti kredīti bez līguma (кредит без трудов договор) un bezprocentu aizdevumi (безлихвен кредит) .

Slovākijas tautsaimniecība

Kopš 1993. gada, kad Slovākija ieguva neatkarību, tās ekonomiskā sistēma ir būtiski mainījusies. Šī valsts pilnībā pārgāja no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku. Šī pāreja nebija ātrs un vienkāršs process, turklāt sākotnēji to vēl apgrūtināja dažādi tā laika valdības pieņemti lēmumi. Kaut arī teorētiski bija novērojama ekonomikas izaugsme, tas tika darīts uz valsts un privātā sektora aizņēmumu rēķina. Bija problēmas arī ar privatizācijas procesu un tirdzniecībā bija vērojams deficīts. Divu gadu laikā pēc neatkarības atjaunošanas IKP mākslīgi tika palielināts vairāk kā par 6% punktiem, bet jau pēc četriem gadiem tas atkal bija nokrities līdz sākotnējam līmenim.

1998. gadā valdība sāka īstenot ekonomikas reformas, lai stabilizētu ekonomiku ilgtermiņā. Šīm reformām arī bija panākumi. Jau 2000. gadā bija novērojama ievērojama ekonomikas izaugsme un gandrīz viss uzņēmējdarbības sektors bija privatizēts. Tomēr tika pēkšņas pārmaiņas radīja arī problēmas. Bezdarba līmenis 2001. gadā sasniedza gandrīz 20%. Par laimi, tas ātri vien mainījās. 2002. gadā vērojamais eksporta apjoma palielinājums, stabilizēja situāciju. Slovākijas ekonomiskā situācija pakāpeniski turpināja uzlaboties līdz 2007. gadam, kad tā sasniedza augstāko punktu. IKP šajā gadā sasniedza 10,7%. Tik strauja ekonomiskā augšupeja noveda pie ekonomikas pārkaršanas un 2008. gadā IKP bija nokrities jau līdz 5,4%, bet 2009. jau līdz – 5,3%. Pēc tam līdz pat 2015. gadam atkal bija vērojama lēna, stabila ekonomikas izaugsme.

Mūsdienās liekākā daļa Slovākijas tautsaimniecības balstās uz pakalpojumu sektoru. Tas pieauga īpaši strauji pēdējo desmit gadu laikā un tagad aptuveni 69% Slovākijas iedzīvotāju ir nodarbināti pakalpojumu sektorā. Tas sastāda 61% no kopējā IKP. Šis īpatsvars un straujais pieaugums, galvenokārt, ir vērojams pateicoties tūrisma attīstībai. Slovākija, pateicoties savai unikālajai dabai un kultūrai, katru gadu spēj piesaistīt lielu tūristu skaitu, tomēr, salīdzinot ar kaimiņvalstīm un citām, pēc dažādiem parametriem līdzīgām valstīm, tūrisma infrastruktūra un piedāvājums vēl joprojām ir mazattīstīts. Valts vēl joprojām neizmanto visu savu potenciālu.

Ražošana Slovākijā daudzās nozarēs pēdējo gadu laikā ir samazinājusies. Piemēram, smagā rūpniecība un ieguves rūpniecība pēc aukstā kara zaudēja savu nozīmīgu, jo valstī ievērojami samazinājās militāro draudu līmenis. Smagā rūpniecība gan neizzuda, bet mainījās, jo tādas nozares kā ogļu ieguve, tērauda pārstrāde u.c. aizvietoja mašīnbūve, autobūve, elektronika u.c. Autobūves nozare auga ļoti strauji un mūsdienās tā ir ļoti nozīmīga Slovākijas eksportam un tautsaimniecībai kopumā. Slovākijā katru gadu saražoto vieglo, pasažieru automašīnu skaits sasniedz vairākus simtus tūkstošus vienību. Protams, Slovākijā ir arī daudzas attīstītas vieglās rūpniecības nozares. Populārākie vieglās rūpniecības produkti ir ēdieni un dzērieni, papīrs, keramika un audumi. 2015. gadā rūpniecība kopā sastādīja aptuveni 35% no kopējā IKP.

Neliela daļa IKP vēl joprojām sastāda arī lauksaimniecība. Tā sastāda vien 2,7% no kopējā IKP. Arī lauksaimniecībā ir vērojama regresija. Tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas, 1993. gadā lauksaimniecība sastādīja gandrīz 7% no kopējā IKP. Par spīti tam, ka Slovākijas ziemeļu daļā ir ļoti auglīgas augsnes, lauksaimniecības nozare vēl aizvien strauji turpina sarukt. Populārākās Slovākijā audzētās kultūras ir kvieši, rudzi, kukurūza, cukurbietes un saulespuķes. Ļoti nelielos apjomos Slovākijā nodarbojas arī ar lopkopību, audzējot cūkas, aitas, govis un mājputnus. Vēl nelielu daļu no lauksaimniecības sastāda vīna darīšana, pateicoties senajām tradīcijām.

Īsumā par Slovākiju

Slovākija ir neliela iekšzemes valsts Centrāleiropā. Tās kopējā platība ir vien 49 035 km2, kas to ierindo Eiropas mazāko valstu sarakstā, bet par spīti tās nelielajiem izmēriem, Slovākija ir ārkārtīgi skaista, savdabīga un unikāla valsts.

Slovākijai ir ļoti sena un interesanta vēsture. Pirmās ciltis tagadējā Slovākijas teritorijā apmetās jau 5. gs. p.m.ē. Tās bija slāvu ciltis, kas izveidoja apmetnes un mierīgi dzīvoja šajā vietā vairākus gadsimtus. 9. gs sākumā šī teritorija nomāca Lielās Moldāvijas impērijas sastāvā. Neilgu laiku pēc teritorijas iekarošanas tajā tika ieviesta kristīgā ticība. 10. gadsimta sākumā šī impērija sabruka un tagadējā Slovākijas teritorija tika pievienota Ungārijai uz gandrīz 9 gadsimtiem. Vēlāk gan nelielu daļu no šīs teritorijas iekaroja Polija. 1867. gada līdz 1. pasaules karam Slovākija ietilpa Austroungārijas impērijas sastāvā. Pēc otrā pasaules kara Austroungārijas impērija izjuka un izveidojās jauna valsts, apvainojoties Čehijai un Slovākijai – Čehoslovākija. Pēc tam Slovākija kļuva par komunistisku valsti, kuru kontrolēja PSRS, bet 1993. gadā Slovākija ieguva pilnīgu neatkarību.

Pašlaik Slovākija ir neatkarīga republika, kas ir pievienojusies dažādām aliansēm un savienībām, no kurām populārākās ir Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība. Slovākijā dzīvo vairāk kā 5 miljoni iedzīvotāju, no kuriem ievērojami lielākā daļa ir Slovāki, bet vēstures ietekmē šajā teritorijā dzīvo arī diezgan daudz ungāru. Arī nacionālā valoda ir slovāku valoda, bet uz ielām šad tad var dzirdēt ungāru valodu.

Slovākija ir ekonomiski attīstīta valsts. Tās IKP ik gadu aug, bet pēdējo gadu laikā tas ir aptuveni 70 miljardi eiro. IKP uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz 13 tūkstoši eiro. Šādu IKP Slovākija nodrošina, galvenokārt pateicoties preču eksportam. No Slovākijas tiek eksportētas tādas preču grupas kā transportlīdzekļi, iekārtas un elektronika, metāli, ķīmijas izstrādājumi un minerālie produkti, plastmasas izstrādājumi u.c. Lielākie eksporta tirgi ir Vācija, Čehija, Polija, Ungārija, Austrija, Francija, Itālija, Krievija u.c.

Slovākija atrodas mērenajā klimatiskajā joslā, bet atsevišķos apgabalos to ietekmē kontinentālā klimata josla. Vidējā temperatūra ziemā ir aptuveni -2C, bet vasarā +21C. Slovākijā ir izteikti četri gadalaiki, bet atsevišķos kalnu apgabalos visu gadu saglabājas sniega sega un samērā zema gaisa temperatūra. Vasara Slovākijā ir lietaina, bet rudens sauss.

Pateicoties Slovākijas ģeogrāfiskajam novietojumam, senajai vēsturei un kultūras tradīcijām, šī valsts ir arī tūristu iecienīts galamērķis. Visvairāk tūristus piesaista tieši Tatru kalni, kas klāj gandrīz visu valsts teritoriju. Tie piesaista gan vienkāršus dabas mīļotājus, kas ierodas vērot neaprakstāmi skaisto ainavu, gan aktīvās atpūtas piekritējus, kas vēlas kāpt kalnos un izmēģināt dažādas citas ekstrēmas izklaides. ziemā Slovākija ir daudzu slēpotāju galamērķis. Slovākijā ir arī vairāki kūrorti, kas ierīkoti, pateicoties dabīgajiem termālajiem un sērūdens avotiem. Tāpat lielu daļu tūristu dodas uz Slovākiju baudīt tās kultūru un vēsturi, apskatot vecpilsētas arhitektūras pieminekļus, muzejus un citas nozīmīgas arhitektoniskas būves. Pie kultūras var pieskaitīt arī Slovākijas tradicionālo virtuvi. Vispopulārākie tradicionālie ēdieni ir ar aitas sieru pildītas rīvētu kartupeļu klimpas un kāpostu zupa ar desu.

Interesanti fakti par Slovākiju

Slovākija ir ļoti neliela valsts un daudzi pat nezina par tās eksistenci. Ja par šo valsti īpaši neinteresējas, varētu šķist, ka tā ir garlaicīga, vienmuļa vieta, kas ne ar ko neizceļas uz pārējo valstu fona, taču tā nebūt nav. Slovākija var lepoties ar daudziem sasniegumiem un unikālām rekordiem. Šeit būs uzskaitītas daži interesanti fakti par Slovākiju.

Slovākija ir valsts, kurā ir pasaulē vislielākais baznīcu un piļu skaits uz vienu iedzīvotāju. Kopā Slovākijā ir aptuveni 180 baznīcas un 450 pilis. Šie cipari varbūt neizklausās pārāk iespaidīgi, tomēr jāatceras, ka Slovākija ir viena no mazākajām valstīm Eiropā un iedzīvotāju skaits tajā tikai nedaudz pārsniedz 5 miljonus. Lielākās pilis Slovākijā ir Bratislavas, Oravas, Bojnices un Spišas pilis, kuras piesaista vairākus tūkstošus apmeklētāju katru gadu. Spišas pils pat ir iekļauta UNESCO kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā un tā ir viena no lielākajām pilīm Centrāleiropā.

Kremnicke Bane ciemats Slovākijā tiek uzskatīts par Eiropas ģeogrāfisko centru. Tiesa gan Slovākija nav vienīgā valsts, kas sev ir piedēvējusi šādu titulu. Kopā ir 7 valstis, kuras pozicionē, kā Eiropas ģeogrāfisko centru, tajā skaitā arī Latvija un Lietuva. Šāda situācija ir izveidojusies tāpēc, ka mērījumi un aprēķini tiek veikti dažādi. Nav konkrēti noteikts, kura sākas un, kur beidzas Eiropas robeža. Par spīti tam, Slovākija šo faktu izmanto, lai popularizētu valsti un piesaistītu tūristus. Kremnicke Bane ciematā arī atrodas kūrorts, kuram dots nosaukums – Eiropas Centrs.

Slovākija ir valsts ar vislielāko termālo avotu un sēravotu koncentrāciju. Šajā valstī var atrast vairāk kā 1 300 šādu avotu. Lielākā daļa no tiem tiek izmantoti ārstniecībā, rehabilitācijā un skaistumkopšanā, turklāt Slovākijā, salīdzinot ar citām valstīm, šādas procedūras ir lētas. Šajā valstī tās netiek uzskatīts par luksusu, bet gan tradicionālu dziedniecības veidu. Senā vēsturē daudzi ievērojami cilvēki devās uz Slovākiju izbaudīt termālo avotu un sēravotu dziednieciskās spējas.

Slovākija ir ne tikai pārpildīta ar termālajiem avotiem, bet arī alām. Šajā nelielajā valstī ir atklātas vairāk nekā 6 000 alas, bet katru gadu tiek atklātas arvien jaunas. Lielākoties visas šīs alas koncentrējas Zemo Tatru un karsta apgabalos. Daudzas no šīm alām ir pat Eiropas un Pasaules līmenī unikālas. Piemēram, Aragonite ala ir vienīgā ala visā Eiropā, kas sastāv no tāda minerāla kā kalcija karbonāts. Parasti tādas alas veidojas no baltajiem gliemežvākiem un koraļļiem, kas Eiropā nav tik plaši sastopami. Krasnohorska ala ir pat ierakstīta Ginesa pasaules rekordu grāmatā kā ala ar lielāko aglomerēto kolonnu.

Slovākija arī tiek uzskatīta par Eiropas šūpuli, jo šajā valstī arheoloģiskajos izrakumos tika atrasts cilvēka galvaskauss no paleolīta laikmeta. Tas tika atrasts paleolīta apmetnē, netālu no Barkas. Tiek lēsts, ka tas varētu būt pat 80 000 gadu vecs, kas šo galvaskausu padara par vienu no vecākajiem pasaulē un iespējams visvecāko Eiropā.

Ja šie fakti jūs nepārliecina, tad ņemiet vērā, ka Slovākija arī tiek uzskatīta par valsti, kurā dzīvo visskaistākās sievietes pasaulē. Pastāv vairāki topi, kuros tiek novērtētas dažādu valstu sievietes, bet vairumā gadījumu Slovākija ir sarakstu top 3. Paši slovāki īpaši izceļ to, ka Slovākija ir viena no retajām valstīm, kurā daudzām sievietēm ir dabīgi blondi mati. Gaumes, protams, atšķiras, bet Slovākijā noteikti ir iespējams satikt skaistas sievietes.

© 2017   www.mapyoscar.sk