Arhitektūras pieminekļi ir katras tautas dārgums. Neskatoties uz to, ka Slovākija ir samērā maza valsts, arhitektūras pieminekļu ziņā tā ir daudz bagātāka par daudzām, daudz lielākām valstīm.

Pilis, cietokšņi un muižas ir izmētātas pa visu valsti. Pagātnē, stratēģiski svarīgās valsts vietās, atradās aptuveni 200 viduslaiku, lielu un mazu piļu. Īpašu grupu sastāda pilsētas pilis – cietokšņi, kuras tika būvētas ar mērķi pasargāt bagātās, kalnu rūpniecības, pilsētas. Tādu piļu kompleksu sastāvā parasti ietilpa baznīca, rātsnams un grāfa māja. 16. gadsimta beigās sāka būvēt jaunas forma mājokļus augstmaņiem – pilis un muižas, kuras tika izpildītas renesanses laikmeta stilā. Augstmaņi būvēja sev ērtas mājas, kurām apkārt pletās lieli, skaisti parki. Agrāk būvētās, nelielās muižas tika pārbūvētas un pārvērstas pilīs, vai arī kļuva par centru jauniem zemes gabaliem. Daudzas no tām tika vairākas reizes pārbūvētas. Vislabāk ir saglabājušās tās pilis un muižas, kuras tika būvētas 19. gadsimta otrajā pusē.

Devina pils

Devina pils ir ļoti iespaidīga ainavas dominante, tā uz stāvas kaļķakmens klints, tur kur saplūst divas upes – Morāva un Donava. Devinas pils pieder pie vēsturiskām pilīm un kalpo par slāvu un slovāku nacionālās atdzimšanas simbolu. Devinas cietoksnis, rakstos tiek pieminēts jau 864. gadā. Izmērus, kuri tam ir mūsdienās, cietoksnis ir ieguvis 15. gadsimtā. Devinas pils ir piederējusi daudzām augstmaņu dinastijām. 1809. gadā, cietoksni, kurā vairs neviens nedzīvoja, nopostīja Napoleona armija. Dotajā brīdī, daļēji iekonservētajos pils mūros atrodas Bratislavas, Pilsētas muzeja ekspozīcija.

Bratislavas pils

Bratislavas pils – slavenais, Slovākija republikas, pilsētas simbols. Pils tika uzbūvēta stratēģiski svarīgā vietā un pirmo reizi tiek pieminēta Zalcburgas hronikās 907. gadā, kaut gan augšējā pils daļā tika atrastas apmešanās vietas jau kopš neolīta laikiem.

Mūsdienu izskatu pils ieguva 1427. gadā, kad karalis Sigismunds Luksemburgs, uzbūvēja lielu, trīs stāvu pili, kura tika apjozta ar cietokšņa mūri un ūdens grāvi. Savu četrstūraino formu ar centrālo pagalmu, pils ieguva Renesanses un agrā baroka laikmetā. Pēc kaujas pie Mogačas (1526), pils vairāk nekā 200 gadus kalpoja par ungāru karaļu kronēšanas vietu. 1750. – 1760. gados tika veikta pēdējā, lielākā pils pārbūve, pateicoties kurai tā kļuva par prestižu, Austrijas karaļu nama rezidenci. Pils teritorijā tika uzbūvēta Tereziānas pils, kurā tika izvietotas unikālas māksla kolekcijas, bibliotēka un gleznu galerija. Apkārt pilij tika iekārtoti divi franču tipa parki, uzbūvētas terases, vasaras un ziemas manēžas. 1811. gadā Bratislavas pils nodega un tā tika atjaunota, tikai pēc 140. gadiem. Mūsdienās, Bratislavas pilī atrodas iespaidīgas, republikas prezidenta un Slovākijas republikas parlamenta telpas, kā arī Slovākijas Nacionālā muzeja ekspozīcijas.

Vasaras laikā pilī notiek daudz dažādu pasākumu – teatrālas improvizācijas, bruņinieku turnīri, tiek demonstrēta tautas māksla un amatniecība.

Boiņicas pils

Boiņicas pils ir visvairāk apmeklētā pils Slovākijā. Mūsdienu impozantā, romantiskā pils atrodas viduslaiku, visticamāk, koka pils vietā, par kuru dokumentos tika rakstīts jau 1113. gadā. 13. gadsimtā tā tika pārbūvēta gotiskā akmens pilī. Pilij bija daudz īpašnieku, tāpēc, ka tā bija karaliskais īpašums un to mantoja mantinieki viens pēc otra. Turzo dzimtas pārstāvji to pārbūvēja, pārvēršot to par renesanses stila muižu, bet dinastija Palffi, kura valdīja no 1644. gada, turpināja to pārveidot. Pateicoties, pēdējam īpašniekam Janam Františkam Palffi, pils ieguva vienotu stilu. 1889. – 1910. gadā grāfs pavēlēja pārbūvēt pili un pārvērst to par greznu, romantisku pili, kura pēc ārējā izskata līdzinās franču pilij, kura atrodas upes Luāras pakājē.

Lielākā pils vērtība ir kolekcija, kura sastāv no 10 gotiskām, Narda di Čione, gleznām. Tas ir 14. gadsimta mākslinieks un tie ir vienīgie viņa darbi, kuri ir saglabājušies. Pilī ir unikāli, ar zelta lapām izrotāti griesti, 1662. gadā būvēta pils kapela, 16. – 19. gadsimta mākslinieku gleznu galerija. Tūristus, visvairāk piesaista pazemes ala, kura atrodas 26 metru dziļumā un noslēpumainas, raudošais, grāfa Palffi sarkofāgs, kurā pēc testamenta izpildes, vajadzētu atrasties grāfam. Grāfa, pēdējā vēlēšanās bija, tikt apglabātam pilī.

Par Boiņicas pils noslēpumiem vairāk var uzzināt nakts ekskursiju laikā, kuras notiek lāpu un sveču gaismā.