Slovākija ir neliela iekšzemes valsts Centrāleiropā. Tās kopējā platība ir vien 49 035 km2, kas to ierindo Eiropas mazāko valstu sarakstā, bet par spīti tās nelielajiem izmēriem, Slovākija ir ārkārtīgi skaista, savdabīga un unikāla valsts.

Slovākijai ir ļoti sena un interesanta vēsture. Pirmās ciltis tagadējā Slovākijas teritorijā apmetās jau 5. gs. p.m.ē. Tās bija slāvu ciltis, kas izveidoja apmetnes un mierīgi dzīvoja šajā vietā vairākus gadsimtus. 9. gs sākumā šī teritorija nomāca Lielās Moldāvijas impērijas sastāvā. Neilgu laiku pēc teritorijas iekarošanas tajā tika ieviesta kristīgā ticība. 10. gadsimta sākumā šī impērija sabruka un tagadējā Slovākijas teritorija tika pievienota Ungārijai uz gandrīz 9 gadsimtiem. Vēlāk gan nelielu daļu no šīs teritorijas iekaroja Polija. 1867. gada līdz 1. pasaules karam Slovākija ietilpa Austroungārijas impērijas sastāvā. Pēc otrā pasaules kara Austroungārijas impērija izjuka un izveidojās jauna valsts, apvainojoties Čehijai un Slovākijai – Čehoslovākija. Pēc tam Slovākija kļuva par komunistisku valsti, kuru kontrolēja PSRS, bet 1993. gadā Slovākija ieguva pilnīgu neatkarību.

Pašlaik Slovākija ir neatkarīga republika, kas ir pievienojusies dažādām aliansēm un savienībām, no kurām populārākās ir Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība. Slovākijā dzīvo vairāk kā 5 miljoni iedzīvotāju, no kuriem ievērojami lielākā daļa ir Slovāki, bet vēstures ietekmē šajā teritorijā dzīvo arī diezgan daudz ungāru. Arī nacionālā valoda ir slovāku valoda, bet uz ielām šad tad var dzirdēt ungāru valodu.

Slovākija ir ekonomiski attīstīta valsts. Tās IKP ik gadu aug, bet pēdējo gadu laikā tas ir aptuveni 70 miljardi eiro. IKP uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz 13 tūkstoši eiro. Šādu IKP Slovākija nodrošina, galvenokārt pateicoties preču eksportam. No Slovākijas tiek eksportētas tādas preču grupas kā transportlīdzekļi, iekārtas un elektronika, metāli, ķīmijas izstrādājumi un minerālie produkti, plastmasas izstrādājumi u.c. Lielākie eksporta tirgi ir Vācija, Čehija, Polija, Ungārija, Austrija, Francija, Itālija, Krievija u.c.

Slovākija atrodas mērenajā klimatiskajā joslā, bet atsevišķos apgabalos to ietekmē kontinentālā klimata josla. Vidējā temperatūra ziemā ir aptuveni -2C, bet vasarā +21C. Slovākijā ir izteikti četri gadalaiki, bet atsevišķos kalnu apgabalos visu gadu saglabājas sniega sega un samērā zema gaisa temperatūra. Vasara Slovākijā ir lietaina, bet rudens sauss.

Pateicoties Slovākijas ģeogrāfiskajam novietojumam, senajai vēsturei un kultūras tradīcijām, šī valsts ir arī tūristu iecienīts galamērķis. Visvairāk tūristus piesaista tieši Tatru kalni, kas klāj gandrīz visu valsts teritoriju. Tie piesaista gan vienkāršus dabas mīļotājus, kas ierodas vērot neaprakstāmi skaisto ainavu, gan aktīvās atpūtas piekritējus, kas vēlas kāpt kalnos un izmēģināt dažādas citas ekstrēmas izklaides. ziemā Slovākija ir daudzu slēpotāju galamērķis. Slovākijā ir arī vairāki kūrorti, kas ierīkoti, pateicoties dabīgajiem termālajiem un sērūdens avotiem. Tāpat lielu daļu tūristu dodas uz Slovākiju baudīt tās kultūru un vēsturi, apskatot vecpilsētas arhitektūras pieminekļus, muzejus un citas nozīmīgas arhitektoniskas būves. Pie kultūras var pieskaitīt arī Slovākijas tradicionālo virtuvi. Vispopulārākie tradicionālie ēdieni ir ar aitas sieru pildītas rīvētu kartupeļu klimpas un kāpostu zupa ar desu.