Slovākijas valstij, jeb precīzāk, teritorijai, kur šobrīd atrodas Slovākijas valsts, ir ļoti gara vēsture, par ko liecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti artefakti. Šī teritorija pat tiek uzskatīta par visas Eiropas civilizācijas šūpuli, jo senākie artefakti datējami ar 270 000 gadiem p.m.ē. Tā ir agrīnā paleolīta ēra. No šī laika ir pieejamas ļoti nedaudz liecības, kas liecina par civilizācijām Eiropā. Vissenākie artefakti, kas atrasti Slovākijas teritorijā ir ar rokām gatavoti, primitīvi akmens instrumenti. No vēlīnā paleolīta ēras ir saglabājušies arī cilvēku skeletu fragmenti, no kuriem nozīmīgākais ir 80 000 gadus vecs cilvēka galvaskauss. No vēlākajām paleolīta ērām ir saglabājušās arī rotaslietas, dažādi darbarīki un saimniecības priekšmeti, kā arī slavenā skulptūra – Venēra no Moravanias. Paleolīta laikā apmetnes tika veidota dažādu ūdenstilpju tuvumā un kalnu reģionos, kur bija labāki apstākļi izdzīvošanai.

Liela ietekme Slovākijas civilizāciju attīstībā bija bronzas laikmetam. Šajā laikā notika ļoti straujas pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo stagnāciju. Par bronzas laikmetu Slovākijā tiek uzskatīts laika posms no 2 000 līdz 800 gadam p.m.ē. Vara ieguva ļāva ievērojami uzlabot šo civilizāciju dzīves kvalitāti. Tika uzsākta stabilu mājokļu un nocietinājumu būvēšana, kas bija pamats pirmo ciematu izveidei. Cilvēki sāka nodarboties ar lauksaimniecību un attīstījās arī primitīva tirgošanās jeb saražoto priekšmetu apmaiņa. Par vērtīgām precēm tika uzskatītas ne vien pārtika un citas izdzīvošanai nepieciešamas lietas, bet arī rotaslietas, trauki un skulptūras. Tos var uzskatīt par pirmajiem īsajiem kultūras artefaktiem.

Dzels laikmetā Slovākijas teritorijā esošās ciltis papildināja ienācēji no citām teritorijām, kas nedaudz mainīja saimniekošanas veidu, dažādas tradīcijas un civilizācijas attīstību kopumā. Parādījās dažādi jauni rituāli un tradīcijas, kā, piemēram, apbedīšanas tradīcijas, kā arī popularitāti guva aušana un cita tekstilizstrādājumu ražošana. Neilgi pirms mūsu ēras sākuma šajā teritorijā ienāca arī ķeltu ciltis, kas aizņēma līdz tam mazapdzīvotās valsts teritorijas.

Aptuveni 500 gadus p.m.ē. Slovākijas teritoriju pamatā apdzīvoja ķelti. Viņi izveidoja administratīvos centrus vietās, kur pašlaik atrodas Slovākijas lielākās pilsētas. Ķelti Slovākijā ieviesa pirmo maksāšanas līdzekli – sudraba monētas, kā arī latīņu alfabētu un rakstību. Slovākijas ziemeļu daļā ķelti, kopā ar citām tur dzīvojošajām tautām ieviesa modernu amatniecības un būvniecības kultūru, kas padarīja dzīvi vieglāku un drošāku.

Ap 2. gadsimtu mūsu ērā Slovākijā izveidojās arī dažas seno romiešu apmetnes. Tā kā Romas Impērija centās paplašināties, tā izveidoja vairākus posteņus ārpus savas teritorijas un lielākie šāda veida posteņi atradās starp tagadējo Austrijas un Slovākijas teritoriju un Ungārijas un Slovākijas teritoriju. Romas Impērijas ietekme Slovākijas kultūrā ir vērojama vēl arī šodien, jo dažas ēkas no šī laika ir saglabājušās. Tās var apskatīt tagadējā Bratislavas un Devinas teritorijā.

no 4. līdz 7. gadsimtam mūsu ērā, tagadējā Slovākijas teritorijā ieradās vēl vairākas citas ciltis, tajā skaitā, huņņi un avari, bet šīs ciltis neapdzīvoja teritoriju patstāvīgi. Slāvu ciltis, kuras ir tagadējo slovāku senči, ienāca teritorijā tikai 5. gadsimtā mūsu ērā. Ap 8. gadsimtu slāvu ciltis jau pieņēma kristīgo ticību un šī gadsimta beigās jau Slovākijā tika uzbūvēta pirmā kristīgā baznīca. 9. gadsimtā Slovākiju galvenokārt apdzīvoja slāvu tautas.