Slovākija jeb oficiāli Slovākijas Republika ir valsts, kas atrodas Centrāleiropā. Tā robežojas ar Čehiju un Austriju rietumos, Poliju ziemeļos, Ungāriju dienvidos un Ukrainu austrumos. Slovākija ir iekšzemes valsts, kas nozīmē, ka tai nav izejas pie jūras vai okeāna. Šīs valsts kopējā platība ir 49 035 km². Tā ir salīdzinoši neliela platība valstij. Piemēram, Latvijas kopējā teritorija 64 589 km². Iedzīvotāju skaits Slovākijā ir nedaudz vairāk kā 5 miljoni cilvēku. Slovākija atrodas mērenajā un kontinentālā klimata joslā. Valts atrodas kalnainā apgabalā.

Gandrīz visu valsts teritoriju aizņem sauszeme. Lielāko Slovākijas daļu aizņem Tatru kalni, tāpēc šai valstī ir izteikta kalnu ainava. Tatru kalni pieder pie Karpatu kalnu grēdas. Tatru kalni iedalās augstajos un zemajos Tatros. Pie Polijas robežas atrodas augstie Tatri. Tur ir atrodama arī augstākā virsotne Slovākijā – Gerlahovski kalns. Tas ir 2 655 metrus augsts virs jūras līmeņa. Augsto Tatru apgabalā atrodas vēl 20 citi kalni, kuru augstums pārsniedz 2 500 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir ļoti blīvs izvietojums, ņemot vērā, ka kopā šī kalnu grēda ir tikai 30 km gara. Tas augsto Tatru apgabalu padara ainaviski ļoti pievilcīgu un arī piemēroti dažādiem ziemas sporta veidiem. Arī zemo Tatru daļā ir iespaidīga kalnu ainava. Visā valstī ir līdzenumi klāj pavisam nelielu daļu valsts dienvidrietumos.

Pavisam nelielu daļu no Slovākijas kopējās platības aizņem ūdenstilpnes. Slovākijai cauri tek vairākas upes. Garākā no tām ir Donava, kas tek uz Slovākijas un Ungārijas robežas. Vēl pie lielākajām upēm var pieskaitīt Vāhu un Hronu. Slovākijā ir arī daži nelieli ezeri. Tā kā šai valstij nav izejas pie jūras, tai nepieder jūras ūdeņi un tai nav arī salu.

Iedalot visu Slovākijas teritoriju pēc saimnieciskās izmantošanas, lielāko daļu viennozīmīgi aizņem meži. Tie kopā sastāda 41% no valsts kopējās teritorijas. Otrajā vietā ierindojas zemkopībā izmantojamās zemes ar 31%, bet trešajā vietā ganības ar 17%. Tikai 8% aizņem pilsētas un citas infrastruktūras un 3% kultivēto zemju. Pēc tā var secināt, ka Slovākija ir ļoti zaļa valsts ar plašām lauku teritorijām.

Tā kā Slovākija atrodas mērenajā un kontinentālajā klimata joslā, tur pārsvarā valda maigs un mitrs klimats. Slovākijā ir izteikta četru gadalaiku maiņa, izņemot augsto Tatru apgabalā, kur visu gadu saglabājas samērā vēss klimats. Laika apstākļi Slovākijā ir ļoti atšķirīgi dažādos reģionos, jo lielu daļu valsts klāj augsti kalni, bet nelielu daļu arī līdzenumi, bet kopumā debesis diezgan bieži ir apmākušās. Nokrišņu daudzums svārstās no 500 līdz 700 mm gadā.

Administratīvi Slovākija ir iedalīta 8 apgabalos – Košices, Trenčīnas, Banskas Bistricas, Prešovas, Bratislavas, Nitras, Trnavas un Žilinas. Šie apgabali sīkā iedalās 79 apriņķos. Apriņķi iedalās pagastos.

No visiem Slovākijā dzīvojošajiem cilvēkiem aptuveni 51, 3% ir sieviešu un 48, 7% ir vīriešu. Vidēji ievērojami ilgāk dzīvo sievietes. Vidējais sieviešu dzīves ilgums ir aptuveni 77 gadi, bet vīriešu tikai 68 gadi. Vidējais iedzīvotāju blīvums ir 111 cilvēki uz 1 km². Tas ir diezgan blīvs izvietojums. Latvijā, piemēram, dzīvo aptuveni 30,9 cilvēki uz 1 km². Slovākijā ievērojami lielākā daļa iedzīvotāju ir baltās rases pārstāvji. 86% iedzīvotāju ir slovāki un 11%. Pārējo tautību īpatsvars nepārsniedz 2% no kopējā iedzīvotāju skaita.