Slovākija jeb oficiāli Slovākijas Republika ir parlamentāra republika ar daudzpartiju sistēmu. Tas nozīmē, ka šajā valstī nav nošķirtas likumdošanas vara un izpildvara un valdības un valsts vadītāji ir divas dažādas personas. Tātad valsts augstākā amatpersona ir prezidents, bet Valsts augstākais likumdevējs ir parlaments. Izpildvara pieder valdībai ar ministru prezidentu priekšgalā. Tiesu vara, savukārt ir neatkarīga gan no likumdošanas varas, gan izpildvaras. Slovākijā pamata likumus nosaka konstitūcija, kas pieņemta 1992. gadā.

Pati augstākā amatpersona Slovākijā ir valsts prezidents, tomēr viņam ir diezgan mazas pilnvaras. Oficiāli valsts prezidents ir valsts varas un izpildvaras galvenais pārstāvis, bet ar attiecībā uz izpildvaru viņa pilnvaras ir ļoti ierobežotas un viņā bieži vien nav tiesīgs vienpersoniski pieņemt dažādus lēmumus. Slovākijā valsts prezidentu ievēl tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Pašlaik Slovākijas Republikas prezidents ir Andrejs Kiska, kurš tika ievēlēts 2014. gadā, iegūstot 59, 4% vēlētāju atbalstu.

Slovākijas valdība sastāv no ir premjerministra un valdības ministriem. Slovākijā premjerministru amatā ieceļ valsts prezidents. Arī ministrus ieceļ prezidents, bet ņemot vērā arī premjerministra un citu augstu amatpersonu viedokli. Tā kā Slovākijā pastāv daudzpartiju sistēma, netiešā veidā premjerministru izvēlas arī paši vēlētāji jeb tautas pārstāvji, jo gandrīz vienmēr premjerministrs tiek izvēlēts no partijas, kas vēlēšanās ieguvusi vislielāko vēlētāju atbalstu. Pašlaik Slovākijas premjerministrs ir Roberts Fico. Slovākijas valdības viens no galvenajiem uzdevumiem valsts ekonomikas un sociālās drošības politikas izstrāde. Tas tiek nodrošināts, iesniedzot priekšlikumus valsts budžeta likumprojektā, un izstrādājot un uzraugot valsts ārpolitiku. Slovākijas valdība sastāv no 15 ministrijām – Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas pilsonības sektorā, Kultūras ministrijas, Veselības aprūpes ministrijas, Izglītības ministrijas, Darbaspēku, sociālo un ģimenes lietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Transporta ministrijas, Būvniecības un reģionālās attīstības ministrijas.

Likumdošanas vara Slovākijā pieder Slovākijas Republikas Nacionālajai padomei. Tajā darbojas 150 deputātu. Šie deputāti tiek ievēlēti uz četriem gadiem pēc proporcionālās pārstāvniecības sistēmas. Slovākijā Nacionālās padomes galvenie uzdevumi ir konstitūcijas un citu likumdošanas aktu izskatīšana un apstiprināšana, kā arī valsts budžeta apstiprināšana. Šie uzdevumi tiek pildīti ar balsošanas palīdzību, kur katram deputātam ir vienlīdz liela teikšana katrā konkrētajā jautājumā.

Kā jau tika minēts, Slovākijā arī tiesu vara ir neatkarīga no likumdošanas varas un izpildvaras. Izpildvaru īsteno Slovākijas Republikas augstākā tiesu instance – Slovākijas konstitucionālā tiesa. Tā nosaka visu, kas attiecas uz pamatlikumu jeb konstitūciju. Šajā tiesā darbojas 13 tiesneši, kurus amata ieceļ 13 valsts prezidents.

Slovākija ir arī Eiropas Savienības dalībvalsts, kopš 2004. gada un eiro zonas dalībvalsts, kopš 2009. gada, līdz ar to daudz ko valstī ietekmē arī Savienības amatpersonu pieņemtie lēmumi. Eiropas Parlamentā darbojas 13 deputāti no Slovākijas un Slovākijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Eiropas Savienības Padomes sēdēs. No 2016. gada jūlija līdz 2016. gada decembrim Slovākija uzņemsies arī Eiropas Savienības prezidentūru, jo noteikts, ka noteiktā secībā to uz sešiem mēnešiem uzņemas katra dalībvalsts. Slovākijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izvirzīts Marošs Šefčovičs.