Kopš 1993. gada, kad Slovākija ieguva neatkarību, tās ekonomiskā sistēma ir būtiski mainījusies. Šī valsts pilnībā pārgāja no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku. Šī pāreja nebija ātrs un vienkāršs process, turklāt sākotnēji to vēl apgrūtināja dažādi tā laika valdības pieņemti lēmumi. Kaut arī teorētiski bija novērojama ekonomikas izaugsme, tas tika darīts uz valsts un privātā sektora aizņēmumu rēķina. Bija problēmas arī ar privatizācijas procesu un tirdzniecībā bija vērojams deficīts. Divu gadu laikā pēc neatkarības atjaunošanas IKP mākslīgi tika palielināts vairāk kā par 6% punktiem, bet jau pēc četriem gadiem tas atkal bija nokrities līdz sākotnējam līmenim.

1998. gadā valdība sāka īstenot ekonomikas reformas, lai stabilizētu ekonomiku ilgtermiņā. Šīm reformām arī bija panākumi. Jau 2000. gadā bija novērojama ievērojama ekonomikas izaugsme un gandrīz viss uzņēmējdarbības sektors bija privatizēts. Tomēr tika pēkšņas pārmaiņas radīja arī problēmas. Bezdarba līmenis 2001. gadā sasniedza gandrīz 20%. Par laimi, tas ātri vien mainījās. 2002. gadā vērojamais eksporta apjoma palielinājums, stabilizēja situāciju. Slovākijas ekonomiskā situācija pakāpeniski turpināja uzlaboties līdz 2007. gadam, kad tā sasniedza augstāko punktu. IKP šajā gadā sasniedza 10,7%. Tik strauja ekonomiskā augšupeja noveda pie ekonomikas pārkaršanas un 2008. gadā IKP bija nokrities jau līdz 5,4%, bet 2009. jau līdz – 5,3%. Pēc tam līdz pat 2015. gadam atkal bija vērojama lēna, stabila ekonomikas izaugsme.

Mūsdienās liekākā daļa Slovākijas tautsaimniecības balstās uz pakalpojumu sektoru. Tas pieauga īpaši strauji pēdējo desmit gadu laikā un tagad aptuveni 69% Slovākijas iedzīvotāju ir nodarbināti pakalpojumu sektorā. Tas sastāda 61% no kopējā IKP. Šis īpatsvars un straujais pieaugums, galvenokārt, ir vērojams pateicoties tūrisma attīstībai. Slovākija, pateicoties savai unikālajai dabai un kultūrai, katru gadu spēj piesaistīt lielu tūristu skaitu, tomēr, salīdzinot ar kaimiņvalstīm un citām, pēc dažādiem parametriem līdzīgām valstīm, tūrisma infrastruktūra un piedāvājums vēl joprojām ir mazattīstīts. Valts vēl joprojām neizmanto visu savu potenciālu.

Ražošana Slovākijā daudzās nozarēs pēdējo gadu laikā ir samazinājusies. Piemēram, smagā rūpniecība un ieguves rūpniecība pēc aukstā kara zaudēja savu nozīmīgu, jo valstī ievērojami samazinājās militāro draudu līmenis. Smagā rūpniecība gan neizzuda, bet mainījās, jo tādas nozares kā ogļu ieguve, tērauda pārstrāde u.c. aizvietoja mašīnbūve, autobūve, elektronika u.c. Autobūves nozare auga ļoti strauji un mūsdienās tā ir ļoti nozīmīga Slovākijas eksportam un tautsaimniecībai kopumā. Slovākijā katru gadu saražoto vieglo, pasažieru automašīnu skaits sasniedz vairākus simtus tūkstošus vienību. Protams, Slovākijā ir arī daudzas attīstītas vieglās rūpniecības nozares. Populārākie vieglās rūpniecības produkti ir ēdieni un dzērieni, papīrs, keramika un audumi. 2015. gadā rūpniecība kopā sastādīja aptuveni 35% no kopējā IKP.

Neliela daļa IKP vēl joprojām sastāda arī lauksaimniecība. Tā sastāda vien 2,7% no kopējā IKP. Arī lauksaimniecībā ir vērojama regresija. Tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas, 1993. gadā lauksaimniecība sastādīja gandrīz 7% no kopējā IKP. Par spīti tam, ka Slovākijas ziemeļu daļā ir ļoti auglīgas augsnes, lauksaimniecības nozare vēl aizvien strauji turpina sarukt. Populārākās Slovākijā audzētās kultūras ir kvieši, rudzi, kukurūza, cukurbietes un saulespuķes. Ļoti nelielos apjomos Slovākijā nodarbojas arī ar lopkopību, audzējot cūkas, aitas, govis un mājputnus. Vēl nelielu daļu no lauksaimniecības sastāda vīna darīšana, pateicoties senajām tradīcijām.