Kategorija: Vēsture

Slovākijas politiskā sistēma

Slovākija jeb oficiāli Slovākijas Republika ir parlamentāra republika ar daudzpartiju sistēmu. Tas nozīmē, ka šajā valstī nav nošķirtas likumdošanas vara un izpildvara un valdības un valsts vadītāji ir divas dažādas personas. Tātad valsts augstākā amatpersona ir prezidents, bet Valsts augstākais likumdevējs ir parlaments. Izpildvara pieder valdībai ar ministru prezidentu priekšgalā. Tiesu vara, savukārt ir neatkarīga gan no likumdošanas varas, gan izpildvaras. Slovākijā pamata likumus nosaka konstitūcija, kas pieņemta 1992. gadā.

Pati augstākā amatpersona Slovākijā ir valsts prezidents, tomēr viņam ir diezgan mazas pilnvaras. Oficiāli valsts prezidents ir valsts varas un izpildvaras galvenais pārstāvis, bet ar attiecībā uz izpildvaru viņa pilnvaras ir ļoti ierobežotas un viņā bieži vien nav tiesīgs vienpersoniski pieņemt dažādus lēmumus. Slovākijā valsts prezidentu ievēl tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Pašlaik Slovākijas Republikas prezidents ir Andrejs Kiska, kurš tika ievēlēts 2014. gadā, iegūstot 59, 4% vēlētāju atbalstu.

Slovākijas valdība sastāv no ir premjerministra un valdības ministriem. Slovākijā premjerministru amatā ieceļ valsts prezidents. Arī ministrus ieceļ prezidents, bet ņemot vērā arī premjerministra un citu augstu amatpersonu viedokli. Tā kā Slovākijā pastāv daudzpartiju sistēma, netiešā veidā premjerministru izvēlas arī paši vēlētāji jeb tautas pārstāvji, jo gandrīz vienmēr premjerministrs tiek izvēlēts no partijas, kas vēlēšanās ieguvusi vislielāko vēlētāju atbalstu. Pašlaik Slovākijas premjerministrs ir Roberts Fico. Slovākijas valdības viens no galvenajiem uzdevumiem valsts ekonomikas un sociālās drošības politikas izstrāde. Tas tiek nodrošināts, iesniedzot priekšlikumus valsts budžeta likumprojektā, un izstrādājot un uzraugot valsts ārpolitiku. Slovākijas valdība sastāv no 15 ministrijām – Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas pilsonības sektorā, Kultūras ministrijas, Veselības aprūpes ministrijas, Izglītības ministrijas, Darbaspēku, sociālo un ģimenes lietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Transporta ministrijas, Būvniecības un reģionālās attīstības ministrijas.

Likumdošanas vara Slovākijā pieder Slovākijas Republikas Nacionālajai padomei. Tajā darbojas 150 deputātu. Šie deputāti tiek ievēlēti uz četriem gadiem pēc proporcionālās pārstāvniecības sistēmas. Slovākijā Nacionālās padomes galvenie uzdevumi ir konstitūcijas un citu likumdošanas aktu izskatīšana un apstiprināšana, kā arī valsts budžeta apstiprināšana. Šie uzdevumi tiek pildīti ar balsošanas palīdzību, kur katram deputātam ir vienlīdz liela teikšana katrā konkrētajā jautājumā.

Kā jau tika minēts, Slovākijā arī tiesu vara ir neatkarīga no likumdošanas varas un izpildvaras. Izpildvaru īsteno Slovākijas Republikas augstākā tiesu instance – Slovākijas konstitucionālā tiesa. Tā nosaka visu, kas attiecas uz pamatlikumu jeb konstitūciju. Šajā tiesā darbojas 13 tiesneši, kurus amata ieceļ 13 valsts prezidents.

Slovākija ir arī Eiropas Savienības dalībvalsts, kopš 2004. gada un eiro zonas dalībvalsts, kopš 2009. gada, līdz ar to daudz ko valstī ietekmē arī Savienības amatpersonu pieņemtie lēmumi. Eiropas Parlamentā darbojas 13 deputāti no Slovākijas un Slovākijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Eiropas Savienības Padomes sēdēs. No 2016. gada jūlija līdz 2016. gada decembrim Slovākija uzņemsies arī Eiropas Savienības prezidentūru, jo noteikts, ka noteiktā secībā to uz sešiem mēnešiem uzņemas katra dalībvalsts. Slovākijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izvirzīts Marošs Šefčovičs.

Slovākijas aizvēsture un seno laiku vēsture

Slovākijas valstij, jeb precīzāk, teritorijai, kur šobrīd atrodas Slovākijas valsts, ir ļoti gara vēsture, par ko liecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti artefakti. Šī teritorija pat tiek uzskatīta par visas Eiropas civilizācijas šūpuli, jo senākie artefakti datējami ar 270 000 gadiem p.m.ē. Tā ir agrīnā paleolīta ēra. No šī laika ir pieejamas ļoti nedaudz liecības, kas liecina par civilizācijām Eiropā. Vissenākie artefakti, kas atrasti Slovākijas teritorijā ir ar rokām gatavoti, primitīvi akmens instrumenti. No vēlīnā paleolīta ēras ir saglabājušies arī cilvēku skeletu fragmenti, no kuriem nozīmīgākais ir 80 000 gadus vecs cilvēka galvaskauss. No vēlākajām paleolīta ērām ir saglabājušās arī rotaslietas, dažādi darbarīki un saimniecības priekšmeti, kā arī slavenā skulptūra – Venēra no Moravanias. Paleolīta laikā apmetnes tika veidota dažādu ūdenstilpju tuvumā un kalnu reģionos, kur bija labāki apstākļi izdzīvošanai.

Liela ietekme Slovākijas civilizāciju attīstībā bija bronzas laikmetam. Šajā laikā notika ļoti straujas pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo stagnāciju. Par bronzas laikmetu Slovākijā tiek uzskatīts laika posms no 2 000 līdz 800 gadam p.m.ē. Vara ieguva ļāva ievērojami uzlabot šo civilizāciju dzīves kvalitāti. Tika uzsākta stabilu mājokļu un nocietinājumu būvēšana, kas bija pamats pirmo ciematu izveidei. Cilvēki sāka nodarboties ar lauksaimniecību un attīstījās arī primitīva tirgošanās jeb saražoto priekšmetu apmaiņa. Par vērtīgām precēm tika uzskatītas ne vien pārtika un citas izdzīvošanai nepieciešamas lietas, bet arī rotaslietas, trauki un skulptūras. Tos var uzskatīt par pirmajiem īsajiem kultūras artefaktiem.

Dzels laikmetā Slovākijas teritorijā esošās ciltis papildināja ienācēji no citām teritorijām, kas nedaudz mainīja saimniekošanas veidu, dažādas tradīcijas un civilizācijas attīstību kopumā. Parādījās dažādi jauni rituāli un tradīcijas, kā, piemēram, apbedīšanas tradīcijas, kā arī popularitāti guva aušana un cita tekstilizstrādājumu ražošana. Neilgi pirms mūsu ēras sākuma šajā teritorijā ienāca arī ķeltu ciltis, kas aizņēma līdz tam mazapdzīvotās valsts teritorijas.

Aptuveni 500 gadus p.m.ē. Slovākijas teritoriju pamatā apdzīvoja ķelti. Viņi izveidoja administratīvos centrus vietās, kur pašlaik atrodas Slovākijas lielākās pilsētas. Ķelti Slovākijā ieviesa pirmo maksāšanas līdzekli – sudraba monētas, kā arī latīņu alfabētu un rakstību. Slovākijas ziemeļu daļā ķelti, kopā ar citām tur dzīvojošajām tautām ieviesa modernu amatniecības un būvniecības kultūru, kas padarīja dzīvi vieglāku un drošāku.

Ap 2. gadsimtu mūsu ērā Slovākijā izveidojās arī dažas seno romiešu apmetnes. Tā kā Romas Impērija centās paplašināties, tā izveidoja vairākus posteņus ārpus savas teritorijas un lielākie šāda veida posteņi atradās starp tagadējo Austrijas un Slovākijas teritoriju un Ungārijas un Slovākijas teritoriju. Romas Impērijas ietekme Slovākijas kultūrā ir vērojama vēl arī šodien, jo dažas ēkas no šī laika ir saglabājušās. Tās var apskatīt tagadējā Bratislavas un Devinas teritorijā.

no 4. līdz 7. gadsimtam mūsu ērā, tagadējā Slovākijas teritorijā ieradās vēl vairākas citas ciltis, tajā skaitā, huņņi un avari, bet šīs ciltis neapdzīvoja teritoriju patstāvīgi. Slāvu ciltis, kuras ir tagadējo slovāku senči, ienāca teritorijā tikai 5. gadsimtā mūsu ērā. Ap 8. gadsimtu slāvu ciltis jau pieņēma kristīgo ticību un šī gadsimta beigās jau Slovākijā tika uzbūvēta pirmā kristīgā baznīca. 9. gadsimtā Slovākiju galvenokārt apdzīvoja slāvu tautas.

© 2017   www.mapyoscar.sk